TV3 laika ziņu eksperts Martins Bergšteins sociālajās vietnēs publicējis īpašu attēlu, kas uzņemts no satelīta. Tas vienlaikus ir skaists un neparasts attēls, no otras puses – nedaudz skumjš.
Parasti mēs rudens iestāšanos saistām ar pārmaiņām dabā – kokiem sāk krāsoties lapas, sākas pirmās salnas un tad jau iestājas “vēlais” – pelēkais rudens, kad saulīte mūs lutina mazāk un vakari aizvien agrāk kļūst tumšāki.
Martins sociālajos tīklos publicējis unikālu attēlu, kas uzņemts no satelīta. Viņš pie šīs fotogrāfijas raksta šādu komentāru: “Astronomiskais rudens ir klāt – tieši šajā mirklī, plkst. 21:19 pēc Latvijas laika. Attēlā no ģeostacionārā satelīta redzams, kā dienas un nakts līnija ir teju pilnīgi vertikāla.” Bet ko tas īsti nozīmē?
Par astronomisko rudeni sauc to brīdi, kad Saule šķērso debesu ekvatoru, pārvietojoties no ziemeļu puslodes uz dienvidu puslodi. Tas nozīmē, ka Saule no šī brīža šķietami “ir zemāka” debesīs, tāpēc tā mazāk silda un dienas ir īsākas par naktīm (tumsa).
“Ekvinokcija” ir vārds, kas cēlies no latīņu valodas – “aequus” – vienāds, “Nox” – nakts. Un tas ir tas mirklis, kad diena un naktis ilgst gandrīz vienlīdz ilgi visā pasaulē.
Precīzi skatoties, Latvijā diena šajā datumā tomēr ir par dažām minūtēm garāka par nakti, jo: Saule nav punktveida, bet redzama kā disks, un mēs dienu skaitām no pirmā līdz pēdējam Saules redzamības brīdim. Atmosfēra lauž gaismu, tāpēc Saule šķiet redzama, kad tā jau īstenībā ir aiz horizonta.
Lasi vēl: Ko nedarīt ar ceriņiem rudenī: biežākās dārznieku kļūdas, kas noved pie tā, ka nākošajā pavasarī augs nezied
Bet ģeostacionārie satelīti bieži parāda tā saucamo dienas – nakts līniju (terminatoru), kas atdala izgaismoto un tumšo Zemes daļu. Rudens un pavasara ekvinokcijas laikā šī līnija ir gandrīz pilnīgi vertikāla, kas nozīmē, ka Saule apgaismo Zemi tieši pa vidu – no Ziemeļpola līdz Dienvidpolam. Citās sezonās šī līnija ir slīpa, jo dienas garums un saules augstums atšķiras dažādās Zemes puslodēs.
Kāpēc tas ir tik īpaši? No šī brīža Zemes ziemeļu puslodē sākas astronomiskais rudens, bet dienvidu puslodē – pavasaris. Dienas Latvijā sāk strauji kļūt īsākas, agrāk iestājas tumsa un saule arvien zemāk kāpj debesīs arī pusdienlaikā. Interesanti, ka dažādās pasaules tautu kultūrās ekvinokcijas bieži tiek saistītas ar svētkiem, ražas novākšanu un pārmaiņu laiku dabā.
Martins publicējis attēlu, kas uzņemts no satelīta:
